Edgar, pats galvenais kā Tu visu paspēj? Tikko pirmā filma, tad grāmata, tagad Olimpiskā sāgas noslēgums..
“3 lietas.
Pirmā - tas, kas daudz dara, daudz paspēj. Pārbaudīta vērtība manā dzīvē 36 gadu garumā.
Otrā - tā arī izskan filmā. Ja Tu dari savu sirds darbu, tad Tu neskaiti stundas, kuras pavadi pie monitora vai braucot uz intervijām, vai šifrējot, pārbaudot..
Trešais - tā, protams, ir privilēģiija un unikāla iespēja būt daļai no šī lielā stāsta. Esmu ļoti pagodināts, ka man ir uzticēts to izstāstīt. Domāju, ka es būtu pilnīgs tītars, ja to iespēju palaistu garām.”
Vai grāmatai un filmai ir kas kopīgs? Vai tas ir viens un tas pats?
“Grāmata un filma ir par vienu notikumu - Olimpiskās zelta medaļas izcīnīšana.
Taču, fokuss un akcenti ir atšķirīgi. Piemēram, filmā ir unikāli kadri un intervijas, ko grāmatā mēs nekā nespētu parādīt. Savkārt, grāmatā ir intīmākas, personīgākas atklāsmes, ko var izteikt tikai drukātā formā.
Kad iznāca grāmata “No Ghetto līdz Olimpiskajam zeltam”, man jautāja - vai tas ir tas pats, kas pirmā filma? Tad es varu pilnībā pateikt, ka pirmā filma, grāmata un šī, sāgas noslēguma filma, tās ir trīs dažāda satura daļas ar vienu lielo stāstu.”
Kāds ir galvenais filmas motīvs?
“Galvenais motīvs ir par to, kā kļūt par čempionu ne tikai sportā, bet arī darbā un savā ikdienā. Kā likt ar vien tālākus, lielākus un augstākus mērķus. Kā nesalūzt pie neveiksmēm. Ja izdodas gūt panākumus, naudu, slavu un pārējo, kā nepazaudēties tajā visā. Filma lielā mērā dod atbildi, kāpēc vieni ir vai kļūst par čempioniem, bet ir ļoti daudzi cilvēki, kuriem tas neizdodas.”
Citāts no šīs filmas vai spilgts moments, kas varbūt palicis atmiņās, veidojot filmu…
“Lai sadzirdētu, kādu citātu, tad jāiet uz kinoteātri skatīties filma. (smiekli)
Man ļoti atmiņā ir palikuši tie agrie rīti, kad mēs braucām gan pie Naura Mieža, gan pie Edgara Krūmiņa uz mājām, ziemā, ļoti lielā aukstumā, lai nofilmētu, kā viņi pamostas, kā brauc uz Rīgu, kā trenējas, kā brauc atpakaļ..
Ja treniņš sākās sešos no rīta, tad mums ar Rolandu Rekki bija jāceļas kādos pulksten četros, puspiecos. Ārā bija lielie mīnusi, Tu iekāp aukstā mašīnā, brauc līdz “Turībai”, kur notiek treniņi. Pārsēdies aukstā Rolanda mašīnā, brauc uz Jelgavu vai Ķekavu, atstāj tur Rolanda mašīnu. Ar Naura vai Edgara auksto mašīnu atkal brauc uz Rīgu. Pēc treniņa ar manu auksto mašīnu brauc uz Jelgavu vai Ķekavu, lai paņemtu Rolanda mašīnu. Vienvārdsakot, tāds kalambūrs, bet tas bija auksti un to saka pats Sniegs. (smiekli)”
Pats galvenais, kāpēc skatītājiem būtu jāredz šī filma?
“Šis ir mūsu laiku, mūsu laikmeta lielākais un dižākais panākums sportā, jo Olimpisko zeltu izcīnīja parasti džeki no Grīziņkalna. Ar “parasti” es gribu teikt nevis, ka viņi ir slikti vai vienkārši, bet viņi ir tādi paši cilvēki, kā mēs visi, kuri ikdienā cīnās ar savām problēmām, vājībām, kārdinājumiem, taču viņi tiem spēja tikt pāri. Viņi spēja sasniegt savu sapni. Šie džeki tiešām iedvesmo mūs kā tautu, visus kopā kļūt mērķtiecīgākiem, vairāk noticēt sev, saliedēties. Es domāju, ka tas ir stāsts, kas uzdzen patīkamu zosādu, tāpēc ir jānāk un jāskatās. Ir jābauda! Uzvaras ir jābauda!”
Kas Tevi pašu vairāk uzrunā grāmata, pirmā filma vai šī?
“Mani uzrunā viss stāsts kopā gan ievads, gan iztirzājums, gan noslēgums un tāds skats nākotnē. Var teikt, ka šī triloģija ir pilns aplis Pelnrušķītes stāstā - par džekiem no Grīziņkalna, kuri sasniedza savu mērķi. Ja mēs izņemsim kādu daļu laukā, tad tas stāsts nebūs pilnīgs, tāpēc man patīk un sirdij tuvs ir viss stāsts.”
Ko tālāk?
“Ja mēs skatāmies sportiskā izteiksmē, tad daudzas atbildes ir atrodamas filmā. Jānoskatās filma un tad jāskatās, kur tieši tālāk.”
Filmas pirmizrādē pie skatītājiem nonāks 6.aprīlī kinotātrī Forums Cinema, bet filma Latvijas lielākajos kinoteātros būs pieejama no 12.aprīļa!
Grāmatu vari iegādāties shop.ghettogames.com!
