Turnīra ievadā Latvijas izlase tika ielozēta grupā ar Dienvidkorejas, Kolumbijas, Polijas, Armēnijas un Francijas izlasēm. Grupu turnīra pirmajā dienā Latvijas izlase spēlēja neizšķirti ar Dienvidkorejas izlasi (2:2) un piekāpās Kolumbijas izlasei (1:4), kas ievērojami apgrūtināja cerības uz iekļūšanu izslēgšanas turnīrā. Tomēr otrajā dienā izcīnītās uzvaras pār Polijas un Armēnijas izlasēm, kā arī neizšķirts pret Franciju deva Latvijai 3. vietu D apakšgrupā, kas nozīmēja tikšanos ar 2024. gada pasaules čempioniem - Nīderlandi izslēgšanas spēlēs.
1/8 fināla spēlē latvieši izvirzījās vadībā ar 2:0, bet nīderlandieši vienus vārtus atguva. Diemžēl minūti un 18 sekundes līdz spēles beigām savainojumā iedzīvojās Žans Borisenoks, kurš turnīru nevarēja turpināt. Pēc ilgākas pauzes, atsākoties mačam, Artēmijs Juhņevičs pēc izcilas Artūra Gorodņicka piespēles panāca 3:1, un Latvijas izlase nosargāja uzvaru, izslēdzot no turnīra vienus no galvenajiem favorītiem.
Ceturtdaļfinālā Latvija tikās ar Somijas izlasi. Somija ātri atklāja mača rezultātu, bet izcili uzbrukumā turpināja spēlēt Juhņevičs un Gorodņickis, katram gūstot pa vārtiem un palīdzot Latvijai izcīnīt uzvaru ar 2:1.
Pusfinālā Latvijai bija vēl viena tikšanās ar Kolumbijas izlasi. Kolumbieši ātri guva vārtus un mēģināja kontrolēt spēles gaitu, tomēr latvieši spēlēja pacietīgi un lieliski izmantoja savu iespēju izlīdzināt rezultātu. Mača izskaņā lieliskas iespējas bija abām komandām - sākumā Juhņevičs trāpīja pa vārtu stabu, bet pēc tam tukšos vārtos netrāpīja Julians Valencia. Mačs noslēdzās neizšķirti, kas nozīmēja, ka uzvarētājs tiks noskaidrots 1 pret 1 spēlē līdz pirmajiem gūtajiem vārtiem. Papildlaikā Artūrs Gorodņickis pārspēja Kolumbijas spēlētāju un ieveda Latviju finālā.
Finālā Latvija tikās ar Bosnijas un Hercegovinas izlasi. Spēles gaitā latvieši divreiz izvirzījās vadībā. Spēles sākumā izdevās iegūt pat divu vārtu pārsvaru, tomēr bosnieši spēja abus vārtus atgūt. Sākoties spēles pēdējai minūtei, pēc izcilas kombinācijas izcēlās Juhņevičs, atkal izvirzot Latviju vadībā, taču septiņas sekundes līdz pamatlaika beigām bosnieši panāca neizšķirtu. Uzvarētājs tika noskaidrots papildlaikā, kurā Dejans Živkovičs 1 pret 1 spēlē pārspēja Artūru Gorodņicki.
“Šis ir vēsturisks sasniegums Latvijas ielu futbolam. Komanda parādīja raksturu visa turnīra garumā - pēc sarežģīta grupu turnīra spēja saņemties, izslēgt pašreizējos pasaules čempionus Nīderlandi un aizcīnīties līdz pat finālam. Īpaši jāizceļ tas, ka izslēgšanas spēles puiši aizvadīja tikai trīs spēlētāju sastāvā pēc Žana savainojuma. Protams, pēc fināla paliek arī rūgtums, jo līdz pasaules čempionu titulam pietrūka tikai septiņas sekundes, tomēr ar šo rezultātu varam būt ļoti lepni. Tas pierāda, ka Latvijā ir spēlētāji, kuri var konkurēt ar pasaules labākajiem 3 pret 3 futbolā, un dod mums vēl lielāku motivāciju turpināt attīstīt šo sporta veidu,” norāda “Ghetto Football” līderis Antons Semeņaks.
Starptautiskā Ielu futbola asociācija ISFA (International Street Football Association) izveidota ar mērķi attīstīt un vienot 3 pret 3 ielu futbolu starptautiskā līmenī, veidojot kopīgus sacensību standartus un turnīru sistēmu dažādās valstīs. Būtiska loma šī formāta attīstībā bijusi Latvijai un “Ghetto Football”, kur 3 pret 3 futbols jau ilgstoši ir viena no centrālajām disciplīnām. Tieši Rīgā norisinājās pirmais ISFA Pasaules kauss, pulcējot izlases no 30 pasaules valstīm un iezīmējot jaunu posmu ielu futbola attīstībā. Otrais Pasaules kauss Utrehtā turpināja Latvijā aizsākto tradīciju, un Latvijas izlases iekļūšana finālā apliecina arī Latvijas nozīmīgo vietu šī sporta veida starptautiskajā attīstībā.
