Cik ilgi jau spēlē Ghetto Basket ?
Spēlēju no 12 gadu vecuma. Interesants fakts - jau U12 ar draugiem spēlējām zem vārda Ķieģeļi! Nekas nav mainījies! (Mārtiņš Piternieks)
Un, es arī spēlēju kopš 12 gadu vecuma! (Uldis Vorons)
Ghetto Basket pirmo reizi spēlēju 11 gadu vecumā. Nācās spēlēt pie gadu vecākiem, jo tad jaunākā vecuma grupa bija U12. Tātad sanāk, ka jau 7 gadus esmu spēlējis Ghetto Basket turnīros. Un kopš tā laika esmu piedalījies visās Ghetto Basket sezonās līdz šim. Un superfinālu esmu uzvarējis sezonās: U13, U17, un U18. (Nils Briška)
Mīļākā sezona līdz šim un kāpēc?
Mana mīļākā sezona līdz šim ir pērnā- 2023. gada sezona. Gan galvenās balavas, brauciena uz Ameriku, gan draugu komandasbiedru dēļ. Viss kopā! (Mārtiņš Piternieks)
Šī bija mīļākā sezona atmosfēras dēļ! Un, protams, uzvara! (Uldis Vorons)
Grūti izvēlēties. Bet TOP2 noteikti ir pēdējās divas. Jo šajās abās ieguvu eksluzīvo iespēju braukt uz NBA spēlēm Bostonā. Un pats labākais, ka ieguvu šīs balvas spēlējot ar saviem labākajiem draugiem un komandasbiedriem. Tās atmiņas noteikti vienmēr paliks man galvā uz visu mūžu un saku lielu paldies Ghetto un Kristapam Porziņģim par šo iespēju. (Nils Briška)
Mīļākais spēļu moments?
Mans mīļākais spēļu moments ir starta svilpe, check-ball, jo, tad pazūd viss iepriekš sakrājušais stresiņš un Tu iegrimsti spēlē, un viss apkārtējais pazūd. (Mārtiņš Piternieks)
Uzvaras metiens no Krišjāņa.. vienkārši amazing! ! (Uldis Vorons)
Mans mīļākais spēļu moments, bija redzēt kā mūsu komanda iemet pēdējo metienu šajā sezonā. Tajā brīdi sanāca, kad biju maiņā un gandrīz uzreiz kā Krišjānis izmeta troiku es jau sāku skriet laukumā, jo vienkārši redzēju, ka tas ir iekšā un, ka mēs dodamies uz Bostonu. (Nils Briška)
Kas jādara, lai nonāktu superfināla finālā?
Domāju formula, lai nonāktu Duperfinālā finālā katram sava, bet kopumā atslēga ir smags darbs un pareizā komanda. (Mārtiņš Piternieks)
Ir jābūt gatavam atdot visu uz laukuma! Bez citām opcijām! (Uldis Vorons)
Lai nonāktu Superfināla finālā svarīgākais ir būt gatavam fiziskai cīņai. Ghettiņš ir daudz savādāks nekā jebkurš cits basketbola turnīrs. Spēlētāji paši tiesā un diktē spēli, tāpēc ir jābūt gatavam, ka Tevi kāds pagrūstīs vai paraus un neļaut tam tevi ietekmēt spēles gaitā. (Nils Briška)
Kas motivē spēlēt?
Mani spēlēt motivē, protams, mana ģimene un draugi. Tomēr, vēl vairāk mani motivē atmiņas par jaunākā “manis” sapņiem un viss, ko es jau esmu paveicis, ziedojis, lai būtu kur esmu tagad. (Mārtiņš Piternieks)
Mani motivē balvas un laika pavadīšana ar draugiem, protams, patika pret basketbolu!
(Uldis Vorons)
Un mani motivē spēlēt tas, ka vasarā pietrūkst jaunatnes līgas sezona un gribās spēlēt. Un, protams, arī balvas, kuras iegūst uzvarot. (Nils Briška)
Ko sagaidi no Bostonas brauciena?
Sagaidu, ka brauciens uz Bostonu būs vienkārši amaizing! Nevaru sagaidīt atkal sajust to atmosfēru TD Garden, un līdzjutēju ovācijas pie katra iemestā groza. (Mārtiņš Piternieks)
Pats brauciens jau būs lielisks! Un redzēt Ameriku! (Uldis Vorons)
No Bostonas brauciena sagaidu redzēt labu NBA spēli. Diemžēl pagājušo gad abas spēles nebija diez, ko līdzīgas, bet tāpat bija interesanti paskatīties pirmo reizi mūžā augstākā līmeņa basketbolu pasaulē. (Nils Briška)
Kā savākt labāko komandu? Ieteikumi
Labākā komanda ar labākajām izredzēm uzvarēt, vienmēr būs ar cilvēkiem, kurus tu pazīsti ne tikai uz laukuma, bet arī ārpus laukuma līnijām. (Mārtiņš Piternieks)
Meklēt komandu, kurā rodas ķīmija un sadarbība! ! (Uldis Vorons)
Lai savāktu labāko komandu, iesaku spēlēt ar cilvēkiem kuriem tu uzticies laukumā un ar kuriem var labi saspēlēties. Tas ir jāpārbauda. (Nils Briška)
Kādas sajūtas ir iekšā tajā brīdī, kas iznāc Kolizeja centrālajā laukumā, kad visi uz Tevi skatās? Kas notiek galvā? Kā savākties?
Sajūtas iznākot Kolizejā ir neiedomājamas. Tu sajūti to spriedzi, tās acis, kas skatās uz tevi, un rociņa no stresa sāk drebēt, tomēr nepacietība, ātrāk sākt spēlēt un izlikt visu uz laukuma, ņem virsroku. Galvenais ir atcerēties, cik daudz darba tu esi ielicis, lai būtu šeit un uzticēties tam. Nezinu vai tas vispār ir tā pavisam iespējams nedzirdēt apkērtējos, bet man atslēgt apkārtējo troksni palīdz apziņa par iepriekš ieguldīto darbu, ka esmu iepriekš treniņos atstājis visu, lai labi nospēlētu spēlēs. (Mārtiņš Piternieks)
Sajūtas ir neaprakstāmas, kad uz Tevi visi skatās Tu esi uzmanības centrā. Tad arī parādās stress un, tad Tu saproti par, ko tu cīnies, bet sākot spēlēt Tu koncentrējies tikai uz basketbolu, un visu skatītāju dēļ, tad parādās extra enerģija, tāda atmosfēra nekur citur nav. Vienkārši nav! (Uldis Vorons)
Sajūta iznākot uz centrālā laukuma vienmēr dod papildus enerģiju. Zinot, ka uz tevi visi skatās, tu saproti cik svarīga ir tā spēle. Lai būtu savākts laukumā ir nepieciešams mācēt nedzirdēt neko kas tev apkārt notiek, izņemot pašu spēli. Nevajag ļaut stresam pārņemt tevi un jāfokusējas uz katru uzbrukumu un katru aizsardzību, nevienā brīdi nedrīkst atslābt un palaisties jo spēle var ātri mainīt gaitu. (Nils Briška)
Vai varam gaidīt nākamajā sezonā?
Noteikti! Noteikti spēlēšu Ghetto Games arī nākamajā sezonā! (Mārtiņš Piternieks)
Nākamajā sezonā noteikti jāpameiģina uzspēlēt Open grupā un jāskatās kā tur veiksies.. (Uldis Vorons)
Bez šaubām! (Nils Briška)
Tiekamies Ghetto Basket 17.sezonā 2025.gadā!